Satura rādītājs:
- Nomnieki un iznomātāji ir par ilgu vilcienu
- Nomas līgumi attiecas uz relatīvi īsāku periodu
- Nomnieki var kļūt par īrniekiem pēc īres perioda
- Nomnieku tiesības un pienākumi
- Iznomātāja tiesības un pienākumi
Īpašnieks vai īpašnieks, kurš iznomā māju vai zemes gabalu, ir oficiāli pazīstams kā iznomātājs. Savukārt nomnieks vai nomnieks nomas līgumā ir nomnieks. Lai gan īres līgums parasti tiek izmantots kā visa veida īres līgums, tas nav tāds pats kā nomas līgums, ja runa ir par nekustamā īpašuma līgumiem.
Nomnieki un iznomātāji ir par ilgu vilcienu
Nomas līgums tiek izmantots ilgtermiņā. Noma nodrošina gan nomniekam, gan līzinga devējam lielāku drošību, jo iznomātājs nevar likumīgi paaugstināt īres maksu vai lūgt nomnieku bez pamatota iemesla atstāt izīrēšanu līdz īres perioda beigām. Nomas periodi nomas laikā parasti ilgst vismaz sešus mēnešus līdz gadam, bet var ilgt vairāk nekā vienu gadu.
Nomas līgumi attiecas uz relatīvi īsāku periodu
Nomas līgumi parasti ilgst 30 dienas un automātiski atjaunojas 30 dienu īres perioda beigās. Nomas līgumi par 30 dienām ir arī pazīstami kā mēneša īres maksas. Nomas līgums var ietvert īsāku termiņu, piemēram, vairākas dienas vai vienu līdz trīs nedēļas. Bieži vien tas attiecas uz brīvdienu īri. Tā kā tā atšķiras no nomas līguma, nomas līguma puses netiek sauktas par nomniekiem vai iznomātājiem.
Nomnieki var kļūt par īrniekiem pēc īres perioda
Nomas līgums pēc nomas termiņa beigām var automātiski konvertēt uz mēneša nomas līgumu. Ja nomnieks neparaksta līgumu par nomas atjaunošanu, nomnieks var automātiski kļūt par nomnieku, zaudējot tiesības un nodrošinājumu, kas sākotnēji bija nomas līgumā. Saimnieks var paaugstināt īres maksu tik ilgi, kamēr viņš ievēro valsts pilnvarotus paziņojuma noteikumus, vai arī viņš var lūgt izīrētāju atstāt ar atbilstošu rakstisku paziņojumu. Tomēr nomniekam ir piemērojami tie paši nomas noteikumi, kas izklāstīti iepriekšējā nomas līgumā, piemēram, nomas summa, mājdzīvnieku ierobežojumi un atbildība par komunālajiem pakalpojumiem.
Nomnieku tiesības un pienākumi
Nomnieki ir aizsargāti ar federālo, valsts un vietējo zemes īpašnieku un īrnieku tiesību aktiem. Viņiem ir arī citas nomas līgumā noteiktās tiesības un privilēģijas. Kopumā likums nodrošina aizsardzību pret diskriminējošu praksi nomas un izlikšanas procesos. Tas arī ļauj nomniekam izbaudīt īres telpas, dzīvot dzīvesvietā bez veselības un drošības apdraudējumiem, pieprasīt nepieciešamo remontu un uzturēt noteiktu privātuma līmeni.
Savukārt nomniekiem ir jāmaksā īres maksa par laiku, jārūpējas par telpām, jāmaksā par zaudējumiem, ko tie rada īpašumam, un ievēro visus nomas līgumā izklāstītos noteikumus. Līgumā var noteikt konkrētus pienākumus, piemēram, nepieciešamību nomniekam nekavējoties paziņot iznomātājam problēmas ar īpašumu, uzturēt pagalmu un uzturēt troksni līdz minimumam.
Iznomātāja tiesības un pienākumi
Papildus īres maksas iekasēšanai īres periodā īrniekam ir tiesības izbeigt īres maksu noteiktos apstākļos, piemēram, kad nomnieks pārkāpj nomas noteikumus. Iznomātājs var arī atgūt no nomnieka naudas zaudējumus, lai laicīgi izbeigtu nomas līgumu vai bojātu telpas. Iznomātājs var ieturēt visu vai daļu no nomnieka drošības depozīta, iesūdzēt zaudējumus un ziņot iznomātājam savākšanas aģentūrai, negatīvi ietekmējot viņa kredītu.
Iznomātājiem ir daudz pienākumu pildīt īres periodu. Viņiem ir jābūt noguldījumiem vērtspapīros vai darījuma konts - atsevišķi no personiskajiem līdzekļiem - nomniekam atmaksāt nomas perioda beigās. Valsts likumi nosaka drošības depozītu atmaksāšanas kārtību, kas jāievēro iznomātājiem. Nomniekam, iznomājot nomnieku, jāievēro arī daži likumi un kārtība.