Satura rādītājs:
Starptautiskā tirdzniecība ir viens no pasaules ekonomikas pamatiem. Valstis, kurām nav piekļuves dažiem dabas resursiem vai tām, kuras nav efektīvas, lai ražotu noteiktas preces, var tirgoties ar ārvalstīm, lai importētu vajadzīgos resursus un preces. Importa nodokļi (tarifi) ir finanšu izdevumi, ko valdības nosaka precēm, kas iepirktas no citām valstīm.
Funkcija
Tāpat kā jebkurš cits nodoklis, importa nodokļi darbojas kā veids, kā valdībām piesaistīt naudu, lai finansētu savas darbības un programmas. Importa nodokļi ir pārdošanas nodokļi par preču pirkšanu no ārvalstīm. Piemēram, ja ārvalsts pārdod kreklus par 10 ASV dolāriem, bet ASV uzliks 10% ievedmuitas nodokli par krekliem, kreklu importēšanas cena no ārvalsts būs 11 ASV dolāri. Valdība var paaugstināt importa nodokļus, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus vai atturētu importu.
Ietekme
Importa nodokļu galvenā ietekme ir tāda, ka tie vietējiem patērētājiem padara importu relatīvi dārgāku. Kad imports kļūst dārgāks, patērētāji pieprasīs mazāk importa un, visticamāk, pieprasīs vairāk vietējo preču. No eksportētāju viedokļa importa nodokļi ir šķērslis tirdzniecībai, kas var apgrūtināt konkurenci ar vietējiem ražotājiem. Piemēram, ja Ķīnas eksportētāji, veicot tirdzniecību ar ASV, saskārās ar 20% importa nodokli, Ķīnas precēm būtu jābūt ievērojami lētākām nekā ASV ražotāju piedāvātajām precēm, lai saglabātu konkurētspēju.
Potenciāls
Importa nodokļiem ir potenciāls aizsargāt vietējās nozares no starptautiskās konkurences. Piemēram, ja Brazīlijas ražotāji ražo kreklus 15 ASV dolāru apmērā, bet Ķīnas ražotāji ražo kreklus par 10 ASV dolāriem, Brazīlijas iedzīvotāji var izlemt importēt visus savus kreklus no Ķīnas. Tas novestu pie Brazīlijas krekla rūpnīcām. Tomēr, ja Brazīlija ieviesa 60% ievedmuitas nodokli, Ķīnas krekli maksātu 16 ASV dolārus, un patērētāji turpinātu iegādāties 15 $ Brazīlijā ražotus kreklus.
Apsvērumi
Tautas tirdzniecības bilance ir atšķirība starp tās eksportu un importu. Ja valsts eksportē vairāk nekā importē, to sauc par "neto eksportētāju". Ja tā importē vairāk nekā eksportē, to sauc par "neto importētāju". Ja valsts uzliek ievedmuitas nodokli, valstij ir tendence pāriet uz neto eksportētāju, jo pieprasījums pēc importa samazināsies.