Satura rādītājs:
Ekonomiskās lejupslīdes definīcija ir atšķirīga. Lielākā daļa ekonomistu plaši atzīst, ka tas ir laika posms, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinās divus ceturkšņus pēc kārtas un kad bezdarbs gada laikā palielinās par 1,5% vai vairāk. Ekonomikas lejupslīdei var būt dziļa un ilgstoša ietekme uz akciju tirgu kopumā.
Akciju cenas
Kopumā lejupslīdes laikā akciju cenas pazeminās. Ieguldītāji var sākt pārdot savus krājumus par labu ieguldījumu instrumentiem, kurus lielā mērā neietekmē tirgus svārstības, piemēram, Valsts kases obligācijas. Šāda izpārdošana izraisa akciju cenu kritumu vēl vairāk, izraisot kopējo akciju tirgus kritumu. Zemākas akciju cenas lejupslīdes dēļ izraisa uzņēmējdarbības peļņas samazināšanos un bieži liek uzņēmumiem lēnāk ražot ražošanu un atlaist darbiniekus, vēl vairāk padziļinot recesiju.
Samazinātas dividendes
Uzņēmuma akciju cenas kritums recesijas laikā ir peļņas samazināšanās. Kad peļņa samazinās, tad arī dividendes, jo uzņēmumi maksā skaidras naudas dividendes, izmantojot peļņu. Ja lejupslīde ir pietiekami dziļa, uzņēmums var pilnībā atmest dividendes. Tas samazina akcionāru uzticību uzņēmuma rentabilitātei, kas mudina tās pārdot savas akcijas. Tas vēl vairāk samazina akciju cenu un vēl vairāk samazina akciju tirgu kopumā.
Tirgus svārstīgums
Akciju tirgus lielākoties virzās uz augšu un uz leju, ņemot vērā investoru perspektīvas attiecībā uz nākotnes akciju tirgus apstākļiem. Daudzi par to atsaucas kā ieguldītāju noskaņojums. Recesijas laikā ieguldītāju noskaņojums lielā mērā ir pesimistisks, un akciju tirgus svārstīgums ir augstāks nekā parasti. Ieguldījumu risks palielinās, bet vidējais ienesīgums samazinās, palielinoties tirgus svārstībām. Rezultātā ieguldītāji sāk pāriet no riskantākiem vērtspapīriem uz mazāk riskantām obligācijām. Tas bieži noved pie akciju tirgus investīciju samazināšanās, izraisot kopējā akciju tirgus vērtības samazināšanos.